Uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem

Uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem, kuriem Latvijā pieder nekustamais īpašums :

Termiņuzturēšanās atļauju ... ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:

1) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 100 000 latu ( EUR 143 000), viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu (EUR 71 500), kā arī tad, ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu parādi un darījumu summas samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā;

SVARĪGI: īpašums var būt iegādāts ne agrāk kā 2010.gada 1.jūlijā!!

2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.

Piezīme: visa ģimene uzturēšanās atļaujas pieprasījumu var iesniegt vienlaicīgi.

Iesniedzamie dokumenti

(Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi

Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”)

 

Jāuzrāda pase un jāiesniedz šādi dokumenti:

- anketa (var izdrukāt no Pārvaldes mājas lapas);

- fotogrāfija;

- izziņa par sodāmību (tikai ārzemniekiem, kuriem ieceļošanai LR vajadzīga vīza);

- dokuments, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu (trīskārša minimālā alga (Ls 600(EUR 750,-));

- dokuments, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu (ja ārzemnieks nedzīvos iegādātajā nekustamajā īpašumā);-

 -dokuments, kas apliecina, ka samaksa par nekustamo īpašumu veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā.

Finanšu līdzekļi laulātajam - minimālā alga (Ls 200(EUR 300,-)); bērnam - 60% no minimālās algas.

 

Iesniedzot dokumentus, jānomaksā valsts nodeva:

-          par dokumentu izskatīšanu 30 dienu vai 90 dienu (riska valstu pilsoņiem) laikā – 70 latu (EUR 100,-);

-          par dokumentu izskatīšanu 10 darba dienu vai 45 dienu (riska valstu pilsoņiem) laikā – 170 latu (EUR 243,-);

-          par dokumentu izskatīšanu piecu darba dienu vai 10 darba dienu (riska valstu pilsoņiem) laikā – 220 latu; (EUR 315,-)

-          termiņuzturēšanās atļaujā tiks iekļauta norāde “Tiesības strādāt bez darba atļaujas”, kas dos iespēju strādāt pie jebkura darba devēja Latvijā;

-      termiņuzturēšanās atļaujas ielīme tiks izsniegta uz gadu, un 30 dienas pirms tās derīguma beigām ārzemniekam jāiesniedz dokumenti atļaujas reģistrēšanai:

         - veselības apdrošināšanas polise turpmākajam gadam;

         - izziņa no pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu;

         - valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments (atkarībā no dokumentu izskatīšanas laika)

Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšana:

•          pēc piecu gadu nepārtrauktas (prombūtne nav bijusi ilgāka par 6 secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz vienu gadu) uzturēšanās Latvijā ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, iesniedzot šādus dokumentus:

        - anketu;

        - fotogrāfiju;

        - dokumentu par nepieciešamo iztikas nodrošinājumu;

        - dokumentu, kas apliecina valsts valodas apguvi (līmenis A2);

        - dokumentu par paredzamo dzīvesvietu (ja tā mainījusies).

        - valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu (atkarībā no dokumentu izskatīšanas laika )

Uzturēšanās atļaujas atteikuma iemesli (Imigrācijas likuma 34.pants)

ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;

ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

ārzemnieks uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedzis ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam ceļošanas dokumenta nav;

ārzemnieks slimo ar tuberkulozi aktīvā fāzē (rada draudus sabiedrības veselībai);

ārzemnieks pēdējā gada laikā ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;

ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, vai konstatēts, ka Šengenas informācijas sistēmā iekļauts ziņojums par to, ka ārzemniekam ir liegta iespēja ieceļot un uzturēties Šengenas līguma dalībvalstīs;

ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trim gadiem.

ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

ārzemnieks strādā bez darba atļaujas vai pēdējā gada laikā strādājis bez darba atļaujas;

kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;

ārzemnieks pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju un ir konstatēts, ka viņš nav izpildījis šā likuma 24.panta septītās daļas nosacījumus (prombūtne no Latvijas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus ar pārtraukumiem vai sešus mēnešus piecu gadu laikā).

kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;

ārzemnieks pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju un ir konstatēts, ka viņš nav izpildījis šā likuma 24.panta septītās daļas nosacījumus (prombūtne no Latvijas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus ar pārtraukumiem vai sešus mēnešus piecu gadu laikā).

kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;
 

ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;

ārzemnieks pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju un ir konstatēts, ka viņš nav izpildījis šā likuma 24.panta septītās daļas nosacījumus (prombūtne no Latvijas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus ar pārtraukumiem vai sešus mēnešus piecu gadu laikā).

Termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanas iemesli (Imigrācijas likuma 35.pants)

 
1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

3) ārzemnieks ir iekļauts Latvijas vai citas Šengenas valsts nevēlamo personu sarakstā;

 
4) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par diviem gadiem;

5) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

6) ārzemnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;

7) vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

8) ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

9) ārzemnieks ir nodarbinājis citu ārzemnieku, kuram nav darba atļaujas;

10) ārzemnieks ir nodrošinājis ar dzīvesvietu citu ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;

11) ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā;

12) atteikts reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju vai ārzemnieks triju mēnešu laikā no šajā likumā noteiktās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas dienas nav iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai;

 
13) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai aizliegtu ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā.

Negatīva lēmuma apstrīdēšana
(Imigrācijas likuma 40.pants)

- lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu vai anulēšanu var apstrīdēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas;

- Pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā – viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas

Atpakaļ